Tā nu nolēmu, ka vairāku gadu krātās anekdotes derētu arī pastāstīt citiem. Tā kā man viņu ir ļoti daudz es uzrakstīšu pagaidām tikai pāris! Vēlāk jau nu es pievienošu vēl! Un pats galvenais, arī Tu drīksti pievienot kādu labu joku, kas iepriecinātu citus! Tikai, lūdzu, bez citu apvainošanas!

Tātad sākšu ar pašiem vecākajiem jokiem kādi man ir:

1. Bērnudārzā Kārlītim uzvelk tīras biksītes. Viņš skraida pa pagalmu un netīšām iekrīt peļķē. – Kārlīt, nu kā tad tu atkal esi tā nosmērējies? – Es tik ātri nokritu, ka nepaguvu bikses novilkt.
2. Piecgadīgais Viktors uzskata, ka visi dzīvnieki dod cilvēkam kādu labumu. – Ko mums dod govis? – Pienu. Suņi – kucēnus, bet pērtiķi – cilvēkus.
3. Četrgadīgo Ainu vecāki cenšas pierunāt izēst šķīvi zupas un sola pēc tam ņemt viņu līdzi uz kino. – Zupu es neēdīšu, bet uz kino tik un tā iešu – jums jau nav ar ko mani atstāt.
4. - Cik gadus dzīvo zaķis? – jautā skolotāja. – Tas atkarīgs no vilka, – atbild skolnieks.
5. Gunārs saka kaimiņu Aivaram: – Atnāc šodien pie mums. Esmu iegādājies kucēnu un gribu izmēģināt, vai viņš metīsies virsū svešiniekiem…
6. - Mēs tikai nedēļu esam precējušies, bet tu jau sāc mani lamāt. – Jā, bet tu neaizmirsti, ka es šo mirkli esmu gaidījis divus gadus.
7. - Paklau, vecais, pacienā mani ar cigareti! – Es taču domāju, ka tu esi atmetis smēķēšanu. – Man patlaban ir pirmā stadija – esmu atmetis pirkšanu.
8. - Ar kādu slimību tad īsti nomira jūsu vīrs? – Esmu aizmirsusi slimības nosaukumu. Katrā ziņā viņam nebija nekas nopietns.
9. - Ja jums neveicas ar bērnu audzināšanu, tad pietiek tikai iedomāties, ka tie nav jūsu bērni, un viss būs kārtībā. Mēs taču visi ārkārtīgi labi zinām, kā jāaudzina citu bērni.
10. - Žani, esi godīgs un atzīsties, kas tev mājās uzrakstīja sacerējumu? – Goda vārds, nezinu, es agri eju gulēt.
11. - Dod man padomu – ko lai dāvinu sievai dzimšanas dienā? – Labāk pajautā viņai pašai. – Nu nē, tik daudz naudas gan man nav.
12. - Jūs esat mana vīra jaunā sekretāre? – Jā. – Ceru, ka jūs nebūsiet tik enerģiska kā iepriekšējā? – Kas tad bija mana priekšgājēja? – Es!
13. - Tēt, kāpēc tev nav automašīnas? – Man nav naudas, lai to nopirktu. Bet, ja tu skolā teicami mācīsies, droši vien varēsi nopirkt, kad izaugsi liels. – Bet kāpēc tu skolā biji sliņķis?
14. Tēvs jautā dēlam: – Kā tu uzvedies pie zobārsta? Domāju, ka izturējies drosmīgi. – Jā, papa, es pat muti neatvēru.
15. - Kā tu zini, vai vista it veca vai jauna? – Pēc zobiem. – Vistai taču nav zobu. – Toties man tie ir.
16. Pēc ilgiem gadiem satiekas bērnības draugi un sāk atcerēties kopīgi aizvadītos skolas gadus un draugus. – Vai tu zini, ka Pēteris kļuvis par literatūras kritiķi? – To varēja gaidīt. Viņš jau skolas gados bija literatūras ienaidnieks.
17. Priekšnieks: – Ko teica mana sieva, kad jūs viņai piezvanījāt un paziņojāt, ka šodien aizkavēšos darbā un mājās būšu vēlu? Sekretāre: – “Vai varu uz to paļauties?”
18. - Atvainojiet – vai jūs, lūdzu, nepateiktu, cik pulkstenis? Uzrunātais izvelk no kreisās kabatas pulksteni, pēc tam no labās kabatas izņem vēl vienu pulksteni, palūkojas tajā un atbild: – Vienpadsmit un astoņpadsmit minūtes. – Paldies! Redzu, ka jūs mīlat precizitāti. – Nē. Tikai labās kabatas pulkstenim nokritis stundu rādītājs, bet kreisās – minūšu rādītājs.
19. Džeksons vaicā kalponei: – Vai mana sieva kaut kur šovakar ies? – Jā, viņa gatavojas doties uz kino. – Bet vai jūs neesat dzirdējusi – vai es iešu viņai līdzi?
20. Angļu ģimenē piedzimis zēns, kurš līdz 15 gadu vecumam nav izrunājis neviena vārda. Kādu dienu brokastīs ēdot, viņš pēkšņi saka: – Maizītes taču ir apdegušas. – Kāpēc tad tu līdz šim nekad neko neteici? – brīnās vecāki. – Līdz šim tās nebija apdegušas.
21. Jaunkundze atnāk pie zīlnieces. – Atceros, – saka zīlniece, – jūs pirms kāda laika pie manis jau bijāt. – Jā. – Un ko es jums pareģoju? – Laulības un bērnu. – Viss piepildijās? – Daļēji. – Un proti? – Es gaidu bērnu un gribētu uzzināt, kad būs laulības.
22. Tēvs skaidro savam dēlam pirmklasniekam: – Tu tagad esi jau pietiekami liels – sāksi iet skolā. Man tev kaut kas jāatklāj…jāpaskaidro. Nu, tātad zini, ka nekāda sala veča nav – tas biju es pats. Saprati?  – Jā, tēt, to es zināju jau sen. Arī stārķis biji tu pats.
23. - Lūdzu, skolotāj! Vai mani var sodīt par to, ka neko neesmu izdarījis? – Protams, ne. – Cik labi! Es šodien neesmu sagatavojis mājas uzdevumus.
24. - Bērni, vai jūs zināt, kas ir mūmija? – Jā – žāvēts faraons…
25. - Jānīt, nosauc vielas, kas nešķīst ūdenī. – Zivis.
26. Uzzinājis, ka meita nodomājusi precēties, tēvs viņai pārmet: – Kā nu tā var darot? Kāpēc tu nepateici savam pielūdzējam, lai viņš, pirms lūdz tavu roku, atnāk aprunāties ar mani. – Es viņam to teicu, bet viņš apgalvo, ka esot tevi redzējis vairākkārt, taču, neskatoties uz to, gribot mani precēt…
27. - Mans vīrs apprecējās ar mani tāpēc, ka viņam nepatika pusdienot restorānā. – Bet tagad? – O, tagad tas viņam ļoti patīk.
28. Skolnieks vaicā mātei: – Māmiņ, kāpēc Zālamans bija visgudrākais cilvēks pasaulē? – Tāpēc, ka viņam bija daudz sievu, un viņš visām prasīja padomu.
29. Māte rāj meitu. Meitenīte kliedz caur asarām: – Māmiņ, nerāj mani. Es esmu ļoti labs bērns. – Kāpēc tu tā domā? – Tāpēc, ka neviena mājstrādniece neiztur pie mums vairāk par mēnesi, bet es dzīvoju pie jums jau vienpadsmit gadu.

Pagaidām tas ir viss. Bet ceru, ka Tev bija jautri lasīt! :]