Atkal neesmu gulējusi… ;[ Damn it. Vēstures un kultūras vēstures stundās gandrīz aizmigu… o.O Vienkārši fail. ;D Nē, nu labi, vēstures stunda bija tik garlaicīga, ka es tiešām aizmigu un mēģināju kaut ko pa miegam pierakstīt.. ;D Varu derēt, ka tagad klad
ē ir ļote nesakarīgi teikumi. :> Nu jā, vēl tikai jāizcieš tizlā informātika un tad jau varēšu braukt mājās! Jaj! ^^. Atkal mp3 nevaru uzlikt random mood… ;[ Besī laukā… ;@ ;/

Šī diena ir vienkārši… Ahh! Pat nezinu kā lai nosauc šo dienu. Var teikt šī diena ir īpašā “sporta” diena. ;D Reāli, es nebiju uz nevienu stundu ar savu draudzeni (turpmāk mazais cilvēciņš) aizgājušas laicīgi. Visas stundas mēs kādu laiku nokavējām.

Nu kā, pirmā bija rasēšana un uz rasēšanu mēs bijām laikā (tā bija tāda vienīgā un īpašā stunda, kur bijām laikā). Mums bija jārasē maziņš darbiņš uz atzīmi (kuru es nesapratu, bet dabūju 7). Jaj!! ^^. Lai nu kā, mēs ar mazo cilvēciņu palikām vēl pusstundu ilgāk kā vajadzēja, jo pirmkārt, skolotāja man paskaidroja kā bija jārasē tas mazais darbiņš un otrkārt runājām arī par mājas rasējumu… He he. :> Tā nu mēs uz gleznošanu aizgājam ar 30 minūšu nokavēšanos.

Labi tas vēl tā, skolotāja tāpat neievēroja, ka mēs nebijām (nu labi ievēroja), bet viņa tāpat neko neteica. Labi, tad mēs uzzīmējām jauno uzstādījumu (puķes, kuru citi jau iesāka gleznot un kurš nākamajā stundā jau ir jāpabeidz), bet nu pofig (atvainojos par izteicienu :>). Tad mēs no gleznošanas aizgājām kādas 20 minūtes ātrāk. Nogājām uz savas nodaļas stāvu un sāku mazajam cilvēciņam paskaidrot rasēšanu, ko taisījām klasē. Nu vo, tā pagāja apmēram puse no pusdienu starpbrīža, tad aizgājām paskatīties, vai rasēšanas skolotāja nav klasē (uz ko mēs īpaši necerējām un, protams, viņas tur nebija).

Tad aizgājām uz kojām, mazais cilvēciņš nolika mantas un paņēma zīmēšanu, tad aizgājām uz veici nopirkt kaut ko ēdamu pusdienām. Atnācām atpakaļ, kad zīmēšanas stunda bija jau sākusies pirms 10 minūtēm, aizgājām pie rasēšanas skolotājas (kur stunda bija pirmajiem apģērbiem o.O), tad mazais cilvēciņš parādīja mūsu kopdarbu, kas tapa pa ~35 minūtēm un dabūja 6. :> Tad aizvilkāmies līdz zīmēšanai ar 20 minūšu kavēšanos, bet viņi tāpat neko nebija sākuši darīt (tā kā neko mēs nenokavējām) un sākām zīmēs ģipša lūpas! ^^.

Pēc kaut kur pusstundas mazajam cilvēciņam pazvanīja mamma un tad mēs nogājām pie viņas, papļāpājām, mazais cilvēciņš iegāja vēl kancelejā un paņēma paraugu kā rakstīt izziņu. Tad atvadījāmies no viņas mammas un uzgājām atkal uz zīmēšanas klasi, paņēmām jakas un gājām uz kojām pakaļ divām lapām, lai uz vienas uzrakstītu  izziņu un uz otras uzrakstītu paraugu (lai visu laiku nav jānēsā līdzi). Tad atnācām atpakaļ uz skolu, gaitenī uz soliņa mazais cilvēciņš sāka rakstīt izziņu un es uzskrēju uz zīmēšanas klasi, lai paņemtu pildspalvu un uzrakstītu viņai paraugu. Pēc tam viņa aiznesa izziņu uz kanceleju un mēs gājām atpakaļ zīmēt ģipša lūpas (ko mums vairs tiešām negribējās darīt ;D ). Bet nu kas jādara, jādara. Pēc kaut kur 40 minūtēm mēs sapratām, ka neko neuzzīmēsim un izdomājām, ka jāaiziet pakaļ fotoaparātam uz kojiņām un jānofotografē. Tā nu mēs atkal gājām uz kojām, kad atnācām atpakaļ kursa biedri domāja, ka mēs esam dīvainas, jo visu laiku kavējam un ejam kaut kur laukā. ;D

Tad vēl kaut kur pa vidu es satiku savu draudzeni, no paralēlkursa, kuru nebiju tik sen satikusi. Pastāstīju visu savu īpašās dienas plānu un viņa sāka par mani smieties, jo domāja, ka esmu galīgi jau sagājusi sviestā, bet tā nemaz nebija. ;D Man ļoti patika, ka man šodien bija garāka rasēšanas stunda kā parasti, galu galā tā taču ir mana mīļākā stunda! (mm) ;D Vienkārši (love)! ;]

Tāpēc es saku šo dienu var nosaukt par “sporta” dienu, jo mēs visu laiku kaut kur staigājām un reāli vienīgā stunda, kur mēs kaut ko normāli izdarījām bija rasēšana. Ā, tad vēl par zīmēšanas mājasdarbiem mazais cilvēciņš dabūja 7, bet es tikai 6, bet tas ir tīri subjektīvi, jo man no diviem mājas darbiem bija tikai viens. Reāli, ja es būtu kaut vai tikai otro mājasdarbu nedaudz ieskicējusi es būtu arī dabūjusi 7. Damn it! ;[

Jā! Šī diena tiešām ir bijusi pilnvērtīga, ņemot vērā, ka es rasējumu varu izlabot un nodot pirmdien! ^^. Ehh. Vispār esmu tik nenormāli laimīga par šo dienu. ;D Reāli, pat ja mēs neko nedarījām (un mums nekas nesanāca ne zīmēšanā, ne gleznošanā) šī diena bija jautra! ;D

Jā, gan jau šo bullšitu neviens neizlasīs, bet man vienalga! ^^. Man gribējās kaut ko uzrakstīt, jo pirmkārt, sen neko nebiju šeit rakstījusi un otrkārt, gribējās kādam pastāstīt par šo dienu. ;P Tā kā paši vainīgi, ja nelasījāt. ;D

Ā, jā starp citu vakar pabeidzu lasīt visideālāko grāmatu pasaulē -->> Džeimss Rollinss - Kaulu Karte <<-- Vienkārši tik ideāla grāmata!! (mm) Iesaku izlasīt visiem, kuri vispār kādreiz lasa grāmatas. Reāli tā tagad būs mana pati, pati mīļākā grāmata! ^^. Jaj! Es dievinu detektīvus. :> Heh. Tāks. Laikam vairāk neko es arī negribēju rakstīt. Ā, nē, kā jums vispār klājas? :> Nu jā, jums jau ir brīvlaiks (vēl pagaidām) nekā dažiem labiem, bet nu enīvej, man arī var iet tik pat jautri pa skolu kā jums pa brīvlaiku! ;]]

Huh. Tikko izlasīju visu to, ko biju sadrukājusi un palaboju dažus vārdus, kur iztrūka kāds burtiņš. Vispār nedomāju, ka sanāks tik gari. ;D Bet nu vismaz jums būt, ko darīt lasot.. :> He he. Nu jā, vispār es nedomāju, ka varu kaut ko tik garu arī kādreiz uzrakstīt, bet kā saka vienmēr pienāk pirmā reize. Ā, pareiz, man šodien ļoti iepatikās rasēšanas skolotājas mīļākais teiciens “Lai ir grūt, vajag spēt, stipram būt un pārrasēt” /Rainis/. :> Vai nav feins? ;D Nu jā, labi, tagad gan čau, vēl tikai pameklēšu, vai nav kāda bilde, ko ielikt. ^^.

(mm) Kediņas!! ;]] Dievīgi! ^^.

Ienāciet, ienāciet, pie manis kabinetā! Tas ir jūsu ieniegums par atvaļinājumu?

Jā.

Jums vispār nav sirdsapziņas? Vai jums ir saprašana, cik maz jūs vispār strādājat? Tūlīt jums paskaidrošu. Skaities kopā ar mani! Kā zināms gadā ir 365 dienas. Katru diennakti jūs guļat 8 stundas, kas kopā sastāda 122 dienas, paliek vēl 243 dienas. Katru dienu jūs atpūšaties 8 stundas, tas ir 122 dienas, paliek 121 diena. Gadā ir 52 svētdienas, šīs dienas kā jau visi, jūs nestrādājat. Cik palika? Tikai 69 dienas. Jūs sekojat, skaitāt? Sestdienās jūs strādājat pusi dienas, otra ir brīva – tas ir vēl 52 pusītes jeb 26 pilnas dienas. Atlikušas 43 dienas. Skaitam tālāk. Katru dienu jums ir 2 stundu pārtraukums, kopā 30 dienas. Paliek vēl 13 dienas. Gadā ir 12 svētku dienas. Cik tad atliek? Lūk atlika 1 diena! Bet tā ir 1. janvāris – tajā dienā neviens nestrādā! Un jūs vēl lūdzat atvaļinājumu?

P.S. @Robis&Elvis: Kā jums iet? ^^.

Tātad, vai pār jums valda emocijas?

Atbildies uz jautājumies ar jā vai nē. ;]

1. Vai sadusmojaties bez kāda iemesla?
2. Vai kontrolējat savas emocijas?
3. Vai reizēm pasakāt to, ko nemaz negribējāt teikt?
4. Vai jums ir līdzsvarots raksturs?
5. Vai jums patīk skatīties t. s. kaislību filmas?
6. Vai tā ir taisnība, ka jums nemēdz būt strauju garstāvokļa maiņu?
7. Vai citu garstāvoklis jūs ietekmē?
8. Vai uzskatāt, ka skumji stāsti ir nedaudz garlaicīgi?
9. Vai viegli izprotat visas savas emocijas?
10. Vai negaidītās, draudīgās situācijās parasti saglabājat mieru?
11. Vai jūsos rodas neskaidras, sīkāk neaprakstāmas izjūtas?
12. Vai par savām negaidītajām emocijām reti esat pārsteigts?
13. Vai uzskatāt, ka jūsu emcocijas reizēm dominē pār saprātu?
14. Vai jums ir viegli kontrolēt savas emocijas?
15. Vai jūs reizēm nomāc vārdos neaprakstāmas emocijas?
16. Vai jums patīk analizēt mākslas darbu, lai izprastu tā iedarbību?
17. Vai jums patīk kāda glezna, pat ja citi saka, ka tā ir slikti uzgleznota?
18. Vai nepaļaujaties iz dažām savām neapvaldītajām emocijām?
19. Vai uzskatāt sevi par emociju vergu?
20. Vai domājat, ka pārmērīga emocionalitāte ir vājuma pazīme?

Atslēga. Ja atbildējāt “jā” uz vairāk nekā septiņiem nepāra numura jautājumies un “nē” uz vairāk nekā septiņiem pāra jautājumiem, jums ir raksturīga tendence pakļauties savām emocijām. Ja atbilžu sadalījums ir pretējs, jums ir stipra slieksme savas emocijas kontrolēt.

Kādu laiku neesmu neko rakstījusi. Nebija jau arī ko un laika ( nē, nu labi laiks jau bija, bet ir tāda lieta kā slinkums :> ). Enīvej, šodien nolēmu, ka derētu kaut ko ierakstīt. Īsti jau nav ideju par ko, lai raksta un negribas tā vienkārši nopļurkstēt beztēmā (ko man iemācīja Pjānō! ;D ).

Tātad… Īstenībā pa šo laiku ir daudz kas noticies. Nezinu vai vajadzētu man jums visu stāstīt. Ja to kāds gribēs zināt, tad jau noteikti pajautās. Ne tā? :>  Fak. Es aizmirsu, ko gribēju rakstīt. ;[ Ā, nesen atklāju, ka ir viena dziesma, kura mani nomierina un  pie kuras es spēju padomāt. LeAnn Rhymes - The Right Kind Of Wrong. Man tā dziesma jau ir diezgan sen, bet nekad nebiju ievērojusi, ka tieši pie šīs dziesmas es spēju vissakarīgāk padomāt. Bet nu domāju, ka visiem ir kāda dziesma, pie kuras spēj pārdomāt visu.

Šodien atkal biju pie brāļa. Īstenībā, es priecājos, ka man ir brālis, jo citreiz ir tā, ka tu nevēlies būt draugu sabiedrībā, bet vēlies ar kādu izrunāties. Nu tad vienmēr tev blakus būs tavs brālis vai māsa, kuram vari uzticēties. Labi, varbūt dažreiz (nu labi bieži) viņš uzvedas kā kretīns, bet, enīvej, viņš ir un paliek mans brālis! ^^. (hug)

Jā, man šodien vajadzēja paturpināt taisīt manu mājas darbu zīmēšana (ko es protams nedarīju), huh. Visu vakaru ar brāli skatījāmies seriālu. Rēcīgi. ;D Nelietderīgi pavadīts laiks, bet tomēr vismaz bija jautrs vakars (kā jau katrs vakars, ko pavadu ar brāli). ;]

Vispār, man biaja domā uzrīkot kādu pasākumu, vaētu kaut kur aiziet un k aut ko padarīt ar sen neredzētiesm cilvēkiem. Tikai viena problēma, manas idejas ir diezgan apsīkušas. Kādam nav kāda laba un orģināla ideja, ko varētu padarīt? (Vēlams Rīgā, bet der arī jebkur citur). Paldies jau iepriekš.

Jā, paspēju jau arī sakrāmēt somu rītdienai un bik palasīt (obligāto) literatūru. Un man iepatikās viens dzejolis. :>

Draugam

Vai tev ir tik daudz asaru,

Ka vari dzejnieks būt?

Un tik daudz sāpju, sirdsdēstu,

Ka krūtis elpo grūt?

Daudz nakšu esi nomodā

Pēc patiesības slāpis,

Cik reižu esi izmisis

Un bezspēcīgs jau tapis?

Ja sāpēc esi mācījies

Smaidīt un klusu ciest,

Tad gribu tev kā dejniekam

It karsti roku spiest.

/Jānis Poruks/

Nu jā, šis bija kārtējais bullshit, bet nu ko, lai dara. Es as always aizmirsu, ko gribēju rakstīt un vienkārši sāku muldēt, bet nu gan jau jūs esat pieraduši. o.O

***

Es tevi meklēju kā neredzīgais dienu,

kā nāves apēnotais jaunu dzīvību.

Tev baltus karogus es ziedoņvējā sienu.

Kad tie uz vārtiem plūst, man šķiet: nu nāci Tu…

Un naktī laukā uguni Tev kuru.

Kad zilas ēnas apkārt sasēžas – man prieks.

Un klusas sarunas ar viņām klusām turu

un gaidu: kāda baltu roku sniegs

un man uz pleca liks kā siltu maija rītu

un vīna glāzes smiekliem dzidri iesmiesies…

Dziest uguns… Ēnas plok… Tām līdzi rasā krītu

kā ēna, tumšs un salts, un smags, un – pievīlies.

Viss atkal tukšs. Ar maldiem klusums mijas…

Tik dzirdu: asins strauti tumsā burbuļo

un izskan aizvien jaunās melōdijās

par Tevi, karalieni tālo, mūžīgo.

/Fricis Bārda/

Ievainotais

Kāpēc tu mani siti?

kāpēc tu nāci otreiz

un mani siti?

Kad tu starp baltiem bērziem aizgāji,

kā zilgans staru vīksnīts mirdzēdama,

un vakar-debesis pār tavu galvu staru logos, –

nē, tauriņi ar platiem liesmu spārniem

svārstijās nenoteiktā, gurdā gaitā,

bet es pie apsūnoj’šā celma sēdot paliku,

kā otris apsūnojis celms, –

tad domāju:

Kad pārnāksi –

uz lieliem rīta liesmu vainagiem tu pārnāksi,

tiem ļausi nomesties uz melnā blakus celma,

bet pati tirpdama man pieplaksi

un neprātīgā skūpstā dvēseli iz manis izdzersi,

bet tad uz liesmu spārniem mani aiznesīsi

caur zaļu šalku pilnām meža galotnēm

uz nepazīstām pasaulēm

Tu atnāci

ar smagu rožu zaru,

degošu purpurziedos,

ar aukstu rasu manu vaigu apslacīji,

man krūtis sacērtāji rožu dzeloņiem,

un aizgāji tad – vīlīdamās -

kā zilgans staru vīksnīts mirdzēdama

ievijies bērzu baltās nītīs

un tā kā iziri…

Un rīta liesmu tauriņi

zem ziedu pumpurvelēniņām

ar spārnu galiem tevi apraka…

Bet es paliku mežmalā, kā celms

asinīm apliets

Kāpēc tu mani siti –

kāpēc tu nāci otreiz

un mani siti?

asiņaini siti…

/Fricis Bārda/

Cik gan cilvēki reizēm spēj būt akli un tizli. Kad viņiem kkas ir, viņi domā, ka bez tā mierīgi spēs dzīvot, kā zaudē tā jūt savā dzīvē milzīgu tukšumu, kas viņus lēnām aprij. Un ja vēlāk kādam viņu draugam parādas tas pats, viņi kļūst greizsirdīgi un vēlas nodarīt pāri šai draudzībai, lai tikai iegūtu kāroto, lai tikai iegūtu to, ko jau sen ir zaudējuši un zin, ka vairs nekad neatgūs. Bet viņi negrib, lai draugam būtu šī lieta, ja jau viņiem nav, tad citiem arī tā nedrīkst būt. Un ja viņi šo lietu nespēj atgūt, tad vēlas iznīcināt tā, lai šī lieta nekad vairs neatgrieztos un neizraisītu greizsirdību un nespētu sabojāt labās attiecības ar draugiem. Un tā visu laiku. Un kad šis tavs draugs ir pazaudējis šo burvīgo lietu, kurai Tu esi tik ļoti pieķēries sirdī iestājas miers un Tu jūti, ka vairs nekas to nespēs sabojāt, vismaz tik ilgi, kamēr šī lieta nenonāks vēl pie kāda Tev tuva cilvēka. Un Tu jūties laimīgs, jo tagad Tu zini, ka šai lietai nav māju, Tu jūti, ka šī lieta jūtas tik pat vientuļa cik Tu. Un tas patiešām tevi ļoti iepriecina, jo tagad tā lieta, zin kā jūties Tu, kaut varbūt nemaz to neapzinās…

(20:19:18) <chiks> tu no valmieras?

(20:19:23) <siikaa> Nee.

(20:19:28) <siikaa> A vajadzeetu buut?

(20:19:38) <chiks> nee

(20:19:49) <siikaa> Sk.

(20:19:55) <chiks> nee, shaavu uz dullo

(20:19:59) <chiks> labi

(20:20:05) <siikaa> Kas labi?

(20:20:43) <chiks> viss ir labi

(20:20:50) <chiks> cilveeki ir labi

(20:20:52) <siikaa> Tas jau forshi. ‘

(20:20:54) <siikaa> ;]

(20:20:58) <chiks> neegjeri ir labi

(20:21:02) <chiks> aatri skrien

(20:21:14) <siikaa> Tik taapeec vien vinji ir labi?

(20:21:14) <siikaa>

(20:21:31) <siikaa> un vispaar, vai tad vinji arii nav cilveeki?

(20:21:32) <siikaa> ;]

(20:21:51) <chiks> man liekas, ka iisti nav

(20:21:59) <siikaa> Kaapeec?

(20:22:08) <chiks> vinji tomeer ir kaut kas starp mums un peertikjiem

(20:22:16) <siikaa> Psc.

(20:22:25) <siikaa> Tu gan esi

(20:22:27) <chiks> tas jau nav nekas slikts

(20:22:33) <chiks>

(20:23:15) <siikaa> Nuu tik pat labi es vareetu teikt, ka tu arii neesi cilveeks..

(20:23:57) <chiks> nu, vareetu

(20:24:10) <siikaa> Un tev tas patiktu?

(20:24:32) <chiks> droshi vien, ka nepatiktu

(20:25:01) <siikaa> Tad kaapeec tu taa saki par citiem cilveekiem, pietam, kurus tu nemaz nepaziisti?

(20:25:22) <siikaa> Taa nav smuki. ;[

(20:26:24) <chiks> smuki tas nav, bet kaadam tas kaadreiz ir jaapasaka

(20:26:32) <siikaa> Kaapeec?

(20:26:44) <chiks> vinji tomeer ir atshkjiriigi

(20:26:56) <siikaa> Un taapeec tu uzskati, ka esi paaraaks par vinjiem?

(20:27:00) <chiks> tas ir taapat, kaa ja cilveekam ir viena kaaja

(20:27:16) <siikaa> Nu un, ka cilveekam ir viena kaaja? Vinjsh taapat ir un paliek cilveeks.

(20:27:23) <chiks> tas ir normaali, ka vinjsh ir atshkjiriigs un ar iipashaam vajadziibaam

(20:27:32) <chiks> visi to pienjem

(20:27:33) <siikaa> Tu esi aprobezhots, man zheel Tevis. :[

(20:27:35) <chiks> un atbalsta

(20:27:41) <chiks> vinju

(20:28:14) <siikaa> Bet tas jau uzreiz nenoziimee to, ka vinjsh vairs nav cilveeks. DOoh.

(20:28:45) <chiks> vinji ir cilveeki, vienkaarshi savaadaaki

(20:29:10) <siikaa> Huh. Tu tikko nonaaci pretrunaas

(20:30:42) <chiks> jaa, tas ir sarezhgjiitaak nekaa es domaaju

(20:30:53) <chiks>

(20:31:04) <siikaa> Heh. ;D

(20:32:19) <chiks> neegjeri ir cilveeki, tikai melni un lielaam muteem un aatri skrien

(20:32:35) <siikaa> Nu vo. Taa jau ir labaak

(20:32:37) <siikaa> ^^.

(20:32:45) <chiks> un visaadi citaadi liidzinaas peertikjiem

(20:32:56) <siikaa> neliidzinaas

(20:33:05) <siikaa> pats/i kaa neegjeris

(20:33:07) <siikaa> fuj

(20:33:09) <siikaa> peertikjis

(20:33:10) <siikaa>

(20:33:13) <siikaa> es man jau juuk

(20:33:14) <siikaa> fak

(20:33:14) <siikaa> D:

(20:33:17) <siikaa> ;D

(20:33:24) <chiks>

(20:33:26) <siikaa> redz*

(20:34:11) <chiks> tu tachu vareetu man piekrist, ka peertikja sejai ir vairaak liidziibu ar neegjeri nekaa ar balto?

(20:34:25) <siikaa> Kaapeec?

(20:34:46) <siikaa> Visi mees savaa zinjaa liidzinaamies peertikjiem..

(20:36:48) <chiks> jaa mums ir divas kaajas, rokas, galva

(20:36:57) <chiks> sabiedriskas buutnes un taa

(20:37:10) <chiks> bet sejas, taas sejas paskaties...

(20:37:10) <chiks>

(20:37:28) <siikaa> Nu pat, ja ir liidziigas, tam ir kaada noziime?

(20:37:35) <siikaa> Lai jau ir.

(20:37:42) <siikaa> Vinji ir taadi, kaadi vinji ir

(20:37:48) <siikaa> Un tur neko taapat mainiit nevar.

(20:37:48) <siikaa> ;]

(20:38:27) <chiks>

(20:39:07) <chiks> mainiit nevar, un vinji tachu tik aatri skrien

(20:39:14) <chiks> un labi speelee basketbolu

(20:39:43) <siikaa> Nu tas ir labi.

(20:39:49) <siikaa> Vismaz vinji ir paaraaki kkur. ;]

(20:40:21) <chiks> jaa, vieniigi neviens neegjeris nav neko izgudrojis

(20:40:28) <chiks> tas mani mulsina

(20:40:29) <siikaa> Nu un?

(20:40:29) <siikaa>

(20:40:42) <chiks> kapeec vinjiem nepadodas?

(20:40:44) <siikaa> Nu bet iisteniibaa tu jau nezini, kas ko ir izgudrojis?

(20:40:59) <siikaa> Jo var jau buut taa ka izgudro viens un otrs to uzdod par saveejo

(20:41:00) <siikaa>

(20:41:46) <siikaa> Un visiem cilveekiem taapat nevar padoties pilniigi viss. Kaut kur veicas un kkur nee. Mees neesam briinumbeerni.

(20:42:12) <chiks> nu neegjeri tochna nav, tas taa kaa buutu skaidrs…

(20:42:14) <chiks>

(20:42:24) <siikaa> Neviens nav..

(20:42:35) <siikaa> Labi, mosh reizem gadaas kaads rets iznjeemums..

(20:42:47) <chiks> tad jau sanaak, ka sliktie baltie ir atnjeemushi neegjeriem visus izgudrojumus

(20:42:58) <siikaa> Es taa neteicu ;]

(20:43:50) <siikaa> Vienkaarshi tu nevari pieraadiit, ka neegjeri nekad neko nav izgudrojushi..

(20:46:23) <chiks> nee nu noteikti, kaads neegjereens kaadreiz kaut ko ir izgudrojis

(20:46:31) <chiks> bet tendence tomeer ir juutama

(20:47:01) <siikaa> Nu un?

(20:47:02) <siikaa>

(20:47:09) <siikaa> Toties vinji paarspeej muus sportaa :]

(20:47:35) <chiks> jaa, tur nu neko

(20:47:40) <chiks>

(20:49:20) <siikaa>

(20:49:37) <chiks> a tev patiik neegjeri?

(20:50:00) <siikaa> Vinjiem nav ne vainas.

(20:50:06) <siikaa> Cilveeki kaa cilveeki.

(20:50:30) <chiks> jaa

(20:52:40) <chiks> ko labu dari?

(20:52:53) <siikaa> Neko.

(20:53:09) <siikaa> Klausos muuziku, sarakstos ar cilveekiem, vazaajos pa netu, seezhu.

(20:53:18) <siikaa> Veel zogu muuziku

(20:53:19) <siikaa> Nu jaa

(20:53:21) <siikaa> Laikam viss

(20:53:21) <siikaa>

(20:53:29) <chiks> nu jaa, izsmeljoshi

(20:53:37) <siikaa> A ko?

(20:53:44) <chiks> neko

(20:53:54) <chiks> atsuuti bildi

(20:53:58) <siikaa>

(20:54:00) <siikaa> Kaadu?

(20:54:09) <chiks> savu

(20:54:16) <siikaa> Kapeec?

(20:54:25) <chiks> <censored>@tvnet.lv

(20:55:32) <chiks> gribu redzeet cilveeku ar to labo sirdi

(20:55:57) <chiks> kam visi neegjeri ir labinji

(20:56:01) <chiks>

(20:56:02) <siikaa> Huh.

(20:56:10) <siikaa> A vai tad tu domaa, ka neegjeri ir slikti? o.O

(20:56:27) <chiks> visi nee

(20:56:29) <siikaa> Mosh domaa, ka esmu neegjeriete?

(20:56:41) <chiks> domaaju, ka nee

(20:56:57) <chiks> neviens neegjeris latvieshu valodu nevareetu tik labi iemaciities

(20:57:11) <chiks> tas tev nav basketbolu paspeeleet

(20:57:11) <chiks>

(20:57:35) <siikaa> Kaa tu zini?

(20:57:46) <siikaa> Bet ja nu mani vecaaki ir paarvaakushies uz Latviju?

(20:57:51) <siikaa> Tu to nevari zinaat..

(20:59:06) <chiks> vai tu zini kaadu neegjeri, kas prot latvieshu valodu? vismaz aptuveni?

(20:59:08) <chiks>

(21:00:04) <siikaa> Hmm. Nee, bet gribeetu taadu paziit.

(21:00:30) <chiks>

(21:00:41) <chiks> diemzheel es neesmu neegjeris

(21:01:41) <siikaa> Zheel. :]

(21:02:09) <siikaa> nuu to jau var noprast no taa kaa tu neegjerus noliec.

(21:02:10) <siikaa>

(21:03:58) <chiks> jaa, itkaa vinji man kaut ko sliktu buutu izdariijushi

(21:04:02) <chiks>

(21:04:02) <chiks> nav tachu

(21:04:42) <siikaa> huh

Varbūt daži mani tagad sauks par emo (ko jau pāris cilvēki dara), bet man vienalga. Lai jau sauc, tas man galīgi nerūp. Bet nu enīvej, es tā padomāju par pašnāvību. Diez kā ir labāk mirt ciešot mokošas sāpes, vai tomēr neko nejūtot? Laikam jau mirt, neko nejūtot, varētu būt labs variants. Tā vienkārši un ātri vari pamest šo pasauli un, iespējams, doties uz labāku vietu. Esmu bieži domājusi par pašnāvībām, bet vienmēr īsi pirms apņemos to izdarīt, es pārdomāju… Jā, es zinu, esmu depresīvs un pārāk nomākts cilvēks. Vēl jau esmu arī ļaunuma iemiesojums, bet tas tā. Tātad, labāk mirt ātri un bez sāpēm? Kaut gan varbūt tomēr ir izvēlēties ilgi un mokoši? Īstenībā grūts jautājums… Bet ja izvēlas mirt ilgi un mokoši, tad vēl var paspēt apdomāt visu, kas dzīvē noticis gan slikto, gan labo. Un ja tā padomā, varbūt cilvēks pat pa tiem dažiem mirkļiem var izdomāt jēgu dzīvošanai un tomēr nenogalināt pats sevi, bet dzīvē kaut ko mēģināt labot, lai būtu labāk. Bet enīvej, manā gadījumā labāk nevar palikt. Tāpēc labāk nepievērsīsimies laimīgām beigām. Īstenībā es domāju, ka labākais veids kā nomirt ir vai nu nošauties, vai pakārties. Kaut gan varbūt kāds domā savādāk… Bet nu nomirt cilvēkam iespēju ir daudz. Manuprāt, nošauties ir pats labākais variants, bet tad tikai vienīgi vajag dabūt ieroci, kas ne visiem ir iespējams. Nošaujoties Tu vari pats izvēlēties kā Tu gribi mirt – ātri vai lēni. Bet tikai tas, ka no lodes izglābties ir azliet grūtāk, ja tev blakus neviena nav. Bet var jau gadīties tā, ka Tu gribi nomirt ātri, bet tas ilgst veselu mūžibu, vai arī otrādāk – vēlies mirt lēni, bet viss notiek pārāk ātri. Es laikam vairāk atbalstītu lēnu miršanu, ne jau tāpēc, lai izjustu sāpes, bet drīzāk tāpēc, ka Tu vēlreiz vari atcerēties visus jaukos brīžus, ko esi piedzīvojis ar saviem vismīļākaijiem draugiem un aiziet no šīs pasaules ar labām atmiņām par dzīvi, ko esi nodzīvojis. Kaut gan savā ziņā var arī domāt par visu slikto, ko Tu esi kādam nodarījis, vai arī ko Tev nodarījis tas kāds cits. Varbūt tad varētu apdomāt, ko Tev vajadzēja darīt/teikt savādāk… Varbīt, ka tas būtu mainījis visu dzīvi un Tu šobrīd nemirtu un nedomātu kā būtu, ja būtu. Bet nu ko darīt. Kas izdarīts, izdarīts. To vairs mainīt nav iespējams, ja nu vienīgi līgt tam cilvēkam piedošanu un cerēt, ka viņš piedos un jūs atkal kļūsiet par draugiem. Bet nu cilvēki ir dažādi un viņu rīcības tāpat. Tātad. Manuprāt, pakāršanās ir domāta tiem cilvēkiem, kuriem gribētos ilgu un mokošu nāvi, lai nebūtu jādomā par itin neko, tikai to brīdi, kad Tu aptver, ka atsāsi šo pasauli, ko mīlējis/ienīdis. Nu jā, aprakstīt man par to gan nav daudz ko. Nezinu kādas ir tās sajūtas, jo nekad neesmu mēģinājusi, bet mēs varam tikai minēt kā tas ir. Nu enīvej, tā kā es pie ieroča netiktu, tad jau man laikam vien atliktu pakārties. Nu ko lai dara. Tāda dzīve…

P.S. Kurš mani ieliks psihenē?