P.S. Šodien mani nošokēja divi veci draugi/paziņas (īsti nezinu, kas man viņi tagad skaitās) ar konferences zvanu skapī. Laikam biju nedaudz par asu pret viņiem. Tā kā piedodiet! :> Es tā negribēju!

Stāsts par Salvi

Viņš vairs nemēģināja lasīt bet iekāpa laivā un iegrūda to ūdenī. Debesis tagad bija svelmaini krāsainas- kā toreiz. Laiva lēnītiņām attālinājās no kāju. Jānis nekad nebija juties tik labi un apmierināts ar visu. Patiesībā bija jauki, ka nekā nevajadzēja teikt un nekā paskaidrot ne sev pašam, ne kādam citam. Varēja tikai adīt un lūkoties uz apvārsni un dzirdēt kā zem laivas guldz viļņi. Cilvēki ciena tādu, kas nemēdz dejot. Viņi domā, ka tāds cilvēks aplam daudz pīpē un viņa dzīve ir briesmīgi jautra. Jānis cītīgi blenza jūrā, kur uz mēness celiņa iezīmējās neliels, melns ledus.

Vēstule psihiatram

Sveicināts, dārgo dakter!
Mans vārds ir Dace. Esmu 19 gadus veca! Zināt, mani nomoka dīvaina seksuāla problēma un es gribu Jums pastāstīt par to. Tātad klausieties.
Reiz pulkstens 3 naktī, es izgāju no mājām pastaigāties. No tumšām šķērsielām pūta spēcīgs vējš un pēkšņi es redzēju viņu, viņu sauca Matīss – viņš bija vienkārši pretīgs! – bļaģ! – es spalgā balsī iekaucos, un pazaudēju jumtu.
Atguvos es lielā gultā, kājās mani bija kedas. Uz rakstāmgalda dega svece, bet aiz loga dega māja, ko aizdedzinājuši nolādētie profesori un mana sirds sasķīst. Tālāk viss notika ātri – viņš iznāca no vannas istabas, lēnām novilka savu jaku un atkailināja savas spalvainās krūtis.
– Ak tu mana mazā Liza Simpsone, – sacīja viņš un pienāca tuvāk. Man kļuva dīvaini. Pēdējā momentā es paspēju paskatīties viņa acīs, tās bija tādā pašā krāsā kā draugi un atkal pazaudēju jumtu.
Klusums. Pēkšņi pa miegam dzirdu gārdzošu balsi: – Šonakt mēs TO darīsim 19 reizes! Es nezināju ko man atbildēt, bet saņēmu visu savu kaķa drosmi un atbildēju: kādu tad? :D!
Tālāk viņš sāka skūpstīt man vēderu ar savām jautrām lūpām, un laidās arvien zemāk un zemāk… O nē! Viņš nonāca līdz TAI vietai… Viņa rokā iemirdzējās ledusskapis, kādēļ?! Par ko!!!
Var būt šis kāds jauns blondisma paveids, tomēr laika prātot bija maz. Es izlēcu no gultas un ieraudzīju fotogrāfiju: uz tās viņš kails ar kailu veci. Bet tas vecis izrādās bija Džonijs Deps. Un pie tam vēl viņš ir viņa brālis!!! Izvirtulis! – es nodomāju, lēkdama no 125tā stāva loga…
Īsti nezinu, tas notika patiesībā vai bija tikai sapnis – bet man patika! Vai tas ir normāli, dakter?
Ar cieņu psihiatram,! (Dace).

Kurš dabūs kukuli?

Reiz, pa ceļu gāja Dombrovskis un Šlesers!
Te pēkšņi viņiem cēļu aizšķērsoja uzņēmuma «Laima» pārstāvis! Nolicis tiem priekšā kukuli, tas neteicis ne vārda, pazuda tālēs zilajās.
Ņemsim un sadalīsim! – sacīja Dombrovskis. Nē,- Šlesers iebilda, – neuzkavēsimies šeit: redzi, te tie melnie KNĀBisti vazājas. Skat, ka mūs nenokniebj!
Bet ko lai dara? – Dombrovskis kļuva bēdīgs. – Nevar taču tādu kukuli tautai atstāt!
– Uznesīsim to kalngalā, – sacīja Šlesers. – Tur būs klusi un mierīgi, rupjie KNĀBisti mūs netraucēs, papriecāsimies pēc sirds patikas.
Uzkāpis kalngalā, Dombrovskis ieminējās: – Sadalīsim kukuli!
– Ak! Nav taču vērts tādu mazumiņu dalīt, – Šlesers aizbildinājās. – Labāk lai vismaz vienam no mums kaut cik tiek!
Dombrovskis sacīja: – Pareizi! Dod man! Man vairāk vajag nekā tev! Tev jau ir mašīna, bet man nav!
– Kurš no mums ir vecāks, tam lai arī tiek! – Šlesers sacīja. – Cik tev gadu?
«Nu,» Dombrovskis nodomāja, «tagad piemānīšu jautro kaķi.»
– Es esmu dikti vecs, – Dombrovskis ievāvuļojās. – Pat nezinu, cik īsti man gadu, jo skaits jau sen sajucis.
Atminos tikai: tad, kad piedzimu, skola bija mazāka par avīžu kiosku, PVN nodoklis bija tikai 0%, bet Daugava – gluži kā peļķe ielejā.
«Nu gan esmu to lohu piečakarējis!» Dombrovskis nopriecājās. «Raudi vai neraudi, bet kukulis ir mans!»
– Kas tev kaiš, vecīt? – Dombrovskis ievaicājās. – Kāpēc tu raudi?
– Kā lai neraudu! – Šlesers šņukstēja.- Tu nupat pamodināji manī sāpīgas atmiņas. Atcerējos nelaiķi, savu pirmdzimto dēliņu. Viņs bija taisni tavos gados, jo piedzima ar tevi vienā gadā.
To sacījis, Šlesers pagrāba kukuli un raitā solī devās noguldīt to Swedbanka, uz procentiem!
Bet piemuļķotais Dombrovskis ar kurkstošu vēderu vilkās uz savu midzeni.

Curriculum Vitae

Esmu jautra un pateicīga, labi saprotos ar kaķiem!
Esmu arī komunikabele ar aukstu atbildes sajūtu.
Sakarā ar sludinājumu piesaku savu kandidatūru visa veida darbiem ar kaķiem. Varu stādāt arī ar izvirtušiem tīģeriem, ja vajaga!
Man prieks, ka es jums varu vel uzrakstit vestule, man ir 19 gadi, man ir pieredze ne tikai darbā, bet arī visāda dzīves pieredze.
Es daudz ko māku darīt, bet arī ātri macos, ja niepieciešami nakamai darbai. Un vēlos, lai jus novērtejat mani un sutiet man atbildi lai pozitīvu – jūsu piekrišanu darbai vai jūsu atteikšanu. Paldies par jūsu uzmanību pret mani vēstule un CV

Personas dati:
Dace Plauša, dzemdēta pirms 19 gadiem, skola.
Dzīves vieta: 
kaimiņa smirdīgā tualete
Tālrunis: 
vecais, labais nokia, burkānu krāsā, var savienot ar saiti.
Dzimums: 
Esmu vīrietis iesprostots sievietes ķermenī.
Tautība: 
Savējā, bet sirdī esmu latvietis.
Veselība: 
Man ir stabila vēdera izeja un ļoti jaudīga dzirde, jo kopš skolas gadiem man ir palielināta labā auss.
Izglītība: 
Pilnīgi pietiekama, lai veiktu visas eksistencei nepieciešamās funkcijas.
Darba pieredze:
Strādāju kādu laiku par cilvēku, kas sniedz izziņas par galda pareizu lietojamību. Biju palīdze zupas virtuvē.
Datorprasmes:
Esmu gājusi uz fotožops komjūterkursiem, drīz būs internet vadītāja apliecība. Es pastāvīgi cītīgi strādāju uz datora, galvenokārt uz interneta.
Protu ieslēkt un izslēkt datoru un tumbižas, bez problēmām varu nomainīt datora ekrāna krāsu uz melnu.
Varu datoru saslēkt ar tējkannu un tam virsū uzlik draiverus. Datoru pakāršanās gadījumā veiksmīgi izmantoju trīs pirksts (Ctrl + Alt + Delete).
Atšķiru taustiņu Enter un Esc nozīmes. Man ir zināma nojausma, kurā šķirbā jābāž disketes un kurā – diski. Pārzinu šādas datorprogrammas: Paint – protu uzzīmēt četrstūri (pildītu, tukšu, lielu, mazu), intelektuālās spēles Lingo, Karogs un Tetris (version 1.0 ietvaros.)
Valodu prasmes:
letiņu – mātes, leišu (rycka), slāvu (чуда) – sarunvalodas līmenī, japāņu (犬), franču (chien), – ar vārdnīcas palīdzību. angļu – filmās saprotu daudz angliski.
Autordarbi:
Grafiti uz dzimtās skolas sienas. Zinātniskais darbs burkānu konservēšana, etiķa vietā lietojot tikai alu. 
Ģimenes stāvoklis: 
Māte – veca, visu laiku skatās Top Gear – 19 sēriju.
Tēvs – liels dzērājs, bet labs cilvēks – dzer tikai alu.
Bērni: maita – Vineta un dēlis – Normunds.
Nu jau kādu laiku es ir brīva, ņemama!
Intereses:
Top Gear – 19tā sērija, fotožops un tējkannu pētniecība.
Īpašas prasmes:
Protu kliegt kā suns un ķērkt kā latvietis.
Dikti patīk mīlēt dzīvniekus…parasti to daru ar nazi.
Esmu studējuse medicīnu, nebaidos no asinīm. Māku pagatavot peļugaļas salātus.
Diezgan labi dejoju un šķobu ģīmi dažādās grimasēs. Varu atdarināt peļu uzvedību riesta laikā , tāpēc es ir ļoti iecienīta un gribēta deju partnere diskotekās.

Tagad vēlos, lai jus novērtejat mani un sutiet man atbildi, labāk pozitīvu, – jūsu piekrišanu darbam vai jūsu atteikšanu. Paldies par jūsu uzmanību pret mani vēstule un CV. Priecāšos atbildēt uz pilnīgi visiem un jebkādiem jautājumiem, ko jūs vēlētos man uzdot. Ceru ar sevi iepazīties tuvāk darba intervijas laikā, jo uzaicinot mani uz interviju, jūs iegūsiet patīkamu sarunu briedeni.

Es tā sāku just, ka nu būs dirsā mati.. Tas reāli nav labi. Gan jau jūs nesaprotat par, ko es runāju, bet tas nav īsti svarīgi… To, iespējams, varētu saprast tikai divi cilvēciņi. Bet tas tā.

Jā, negribu neko paskaidrot. Tā kā sanāks, ka šis raksts būs īss… Bet nav svarīgi. Ne vienmēr vajag kaut ko muldēt. 

Vispār būtu jāiet gulēt. Bet kaut kā negribas. Šodien jau pa dienu biju atlūzusi (pietam diezgan rēcīgā pozā). No vienas puses labi, ka neviens to neredzēja. No malas tas varētu izskatīties rēcīgi! :D

Labi. Šodienai pietiks! Pagaidām čau! :)

Nav īsti ko uzrakstīt. Ā, vienīgi priecājos par to, ka šodien sanāca neliels brītiņš, kad varēju parunāt ar savu labāko draugu!! Seksīgi! :) Sen nebiju ar viņu runājusi un satikusi ar ne… Jo parasti es viņam uzrakstu, kad viņš ir aizņemts. Un norunāt satikties ar viņu arī ir diezgan grūti. Parasti viņš vienmēr atrodas ne tajā galā un nevar ar mani kaut kur aiziet. Žēl, ka tā, bet nu ceru, ka izdosies tuvākajā laikā kaut ko sarunāt! ;)

Hmm… Labi, vairāk nav ko rakstīt! Bye! :D

Huh, nezinu kāpēc vispār rakstu tagad kaut ko šeit, jo it kā jau nav ko teikt. Bet nu labi, gan jau kaut ko izdomāšu. Gan jau kaut ko sākšu muldēt (kā jau parasti). Tikai nezinu vai būs vērts to lasīt, bet tas tā. Ja gribēsiet, tāpat izlasīsiet! :D

Tāks, ko lai parunā? Nu jā, šodien ārā atkal jau spīd saulīte! (LOL, es runāju par laiku. Nu cmon!) :D Jām, tas tā. 

Jūtu, ka šoreiz laikam būs daudz un ļoti īsas rindkopiņas, he, he, nu ko padarīsi. Gadās arī tā! :>

Jām. Šodien vismaz esmu izgulējusies!! :) Tas mani tiešām priecē. Kā nekā pirms tam nebiju gulējusi visu nakti.. Nu jā, bet par to var izlasīt kādā no maniem iepriekšējajiem rakstiņies. Tas tā srapcitu, ja kādam interesē! ;)

Hmm… Sāku jau uztraukties par skolu, kaut gan es viņu nemaz negribu. Man pa vasaru bija jāuztaisa dahuja mājasdrabi, kurus es, protams, neuztaisīju un tagad uztraucos par to, ka tāda būšu vienīgā. Kaut gan nē, nebūšu vienīgā, manai draudzenei arī nebūs. Bet nu nekas, mūsu krutais kurss varēs izcelties uz mūsu fona. Viņas jau mums ir tās apzinīgās, kurām viss būs gatavs. Tas ir stabili. Citreiz tā viņas besī… Bet nu labi, ko tur daudz. Cilvēki ir dažādi un tādi, kādas ir visas viņas man nepatīk.. ;)

Tāks, laikam vairāk arī nav ko teikt. Nezinu ko lai vēl ieraksta… Plus es arī tagad runāju pa telefonu, bet nu nezinu cik gara būs šī saruna.. Bet nu enīvej, pagaidām čau! :]