Iepatikās

***

Es tevi meklēju kā neredzīgais dienu,

kā nāves apēnotais jaunu dzīvību.

Tev baltus karogus es ziedoņvējā sienu.

Kad tie uz vārtiem plūst, man šķiet: nu nāci Tu…

Asara

Lietus lāse nokrīt pie mana loga

Mans mīļākais dzejolis

Aleksandrs Čaks
Atzīšanās

Jautājums

Sēžu uz krēsla un domāju…

Vēlos Tev ko jautāt,

bet nespēju

Man ir bail…

***

Katru vakaru apsēžos gultā

zem siltas segas

Cenšos aizmigt, bet nespēju

Sāku domāt par visu,

kas ar mani noticis

Sargeņģelis

Tu reizēm man esi kā īsts sargeņģelis,

Kas mani sargā.

Kad satieku Tevi

Jūtos kā lidojot eņģeļa spārniem

Ieskatos Tavās acīs…

Redzu skumjas un bailes no nezināmā

Bet es zinu cik Tu vari būt mīļš un labs

Ja vien to vēlētos…

Gribu reiz Tavās skavās būt

Un nekad vairs projām neiet.

Vēlos, lai Tu man kaut reizi

Ko mīļu sacītu

Es zinu, ka Tev vēl patīku…

To jūtu savā sirdī un zinu,

Ka Tu man esi kā dāvana.

Skatoties tavās acīs

Es aizlidoju savās domās par pagātni.

Redzot kā Tu smaidi kļūstu tik laimīga,

Ka vēlos samīļot visu pasauli.

Paldies, ka Tu man esi!

Bet es vēlos, lai Tu man reizi pieskartos tā

Kā agrāk teici, ka mīli mani

Es Tev uzticu savu dzīvību

Es vēlos būt tikai Tava

Kaut es spētu mainīt to ko reiz izdarīju

Ceru, ka zini – vēlos Tevi atgūt.

Kādreiz es to nesapratu,

Bet tagad zinu

Tu esi mans vienīgais un īstais!

Mana mīlestība pret Tevi sēž dziļi sirdī

Un gaida, kad Tu tai atbildēsi…

Gribu vēl pēdējo reizi Tev pieskarties

Sajust Tevi

Un lai Tu sajustu mani

Es zinu,

Ka Tu esi mainījies

Bet iekšā Tu esi tas pats vecais Tu,

Ko es tik ļoti mīlu.

Tu man tiešām esi kā tāls sargeņģelis

Bet es vēlos

Kaut Tu reizi pienāktu man tuvāk klāt

Un ielūkotos dziļi sirdī

Vari tikai minēt ko Tu tur ieraudzīsi…