He, he, funny! :D

Diezgan veci testiņi, bet man vienmēr likušies viņi rēcīgi. Un tā kā man šobrīd nebija ko darīt, tad nolēmu tos izpildīt un iekopēt savus rezultātus šeit. Daži patiešām sanākuši sviestaini un smieklīgi :D

Stāsts par Salvi

Viņš vairs nemēģināja lasīt bet iekāpa laivā un iegrūda to ūdenī. Debesis tagad bija svelmaini krāsainas- kā toreiz. Laiva lēnītiņām attālinājās no kāju. Jānis nekad nebija juties tik labi un apmierināts ar visu. Patiesībā bija jauki, ka nekā nevajadzēja teikt un nekā paskaidrot ne sev pašam, ne kādam citam. Varēja tikai adīt un lūkoties uz apvārsni un dzirdēt kā zem laivas guldz viļņi. Cilvēki ciena tādu, kas nemēdz dejot. Viņi domā, ka tāds cilvēks aplam daudz pīpē un viņa dzīve ir briesmīgi jautra. Jānis cītīgi blenza jūrā, kur uz mēness celiņa iezīmējās neliels, melns ledus.

 

Vēstule psihiatram

Sveicināts, dārgo dakter!
Mans vārds ir Dace. Esmu 19 gadus veca! Zināt, mani nomoka dīvaina seksuāla problēma un es gribu Jums pastāstīt par to. Tātad klausieties.
Reiz pulkstens 3 naktī, es izgāju no mājām pastaigāties. No tumšām šķērsielām pūta spēcīgs vējš un pēkšņi es redzēju viņu, viņu sauca Matīss – viņš bija vienkārši pretīgs! – bļaģ! – es spalgā balsī iekaucos, un pazaudēju jumtu.
Atguvos es lielā gultā, kājās mani bija kedas. Uz rakstāmgalda dega svece, bet aiz loga dega māja, ko aizdedzinājuši nolādētie profesori un mana sirds sasķīst. Tālāk viss notika ātri – viņš iznāca no vannas istabas, lēnām novilka savu jaku un atkailināja savas spalvainās krūtis.
– Ak tu mana mazā Liza Simpsone, – sacīja viņš un pienāca tuvāk. Man kļuva dīvaini. Pēdējā momentā es paspēju paskatīties viņa acīs, tās bija tādā pašā krāsā kā draugi un atkal pazaudēju jumtu.
Klusums. Pēkšņi pa miegam dzirdu gārdzošu balsi: – Šonakt mēs TO darīsim 19 reizes! Es nezināju ko man atbildēt, bet saņēmu visu savu kaķa drosmi un atbildēju: kādu tad? :D!
Tālāk viņš sāka skūpstīt man vēderu ar savām jautrām lūpām, un laidās arvien zemāk un zemāk… O nē! Viņš nonāca līdz TAI vietai… Viņa rokā iemirdzējās ledusskapis, kādēļ?! Par ko!!!
Var būt šis kāds jauns blondisma paveids, tomēr laika prātot bija maz. Es izlēcu no gultas un ieraudzīju fotogrāfiju: uz tās viņš kails ar kailu veci. Bet tas vecis izrādās bija Džonijs Deps. Un pie tam vēl viņš ir viņa brālis!!! Izvirtulis! – es nodomāju, lēkdama no 125tā stāva loga…
Īsti nezinu, tas notika patiesībā vai bija tikai sapnis – bet man patika! Vai tas ir normāli, dakter?
Ar cieņu psihiatram,! (Dace).

 

Kurš dabūs kukuli?

Reiz, pa ceļu gāja Dombrovskis un Šlesers!
Te pēkšņi viņiem cēļu aizšķērsoja uzņēmuma «Laima» pārstāvis! Nolicis tiem priekšā kukuli, tas neteicis ne vārda, pazuda tālēs zilajās.
Ņemsim un sadalīsim! – sacīja Dombrovskis. Nē,- Šlesers iebilda, – neuzkavēsimies šeit: redzi, te tie melnie KNĀBisti vazājas. Skat, ka mūs nenokniebj!
Bet ko lai dara? – Dombrovskis kļuva bēdīgs. – Nevar taču tādu kukuli tautai atstāt!
– Uznesīsim to kalngalā, – sacīja Šlesers. – Tur būs klusi un mierīgi, rupjie KNĀBisti mūs netraucēs, papriecāsimies pēc sirds patikas.
Uzkāpis kalngalā, Dombrovskis ieminējās: – Sadalīsim kukuli!
– Ak! Nav taču vērts tādu mazumiņu dalīt, – Šlesers aizbildinājās. – Labāk lai vismaz vienam no mums kaut cik tiek!
Dombrovskis sacīja: – Pareizi! Dod man! Man vairāk vajag nekā tev! Tev jau ir mašīna, bet man nav!
– Kurš no mums ir vecāks, tam lai arī tiek! – Šlesers sacīja. – Cik tev gadu?
«Nu,» Dombrovskis nodomāja, «tagad piemānīšu jautro kaķi.»
– Es esmu dikti vecs, – Dombrovskis ievāvuļojās. – Pat nezinu, cik īsti man gadu, jo skaits jau sen sajucis.
Atminos tikai: tad, kad piedzimu, skola bija mazāka par avīžu kiosku, PVN nodoklis bija tikai 0%, bet Daugava – gluži kā peļķe ielejā.
«Nu gan esmu to lohu piečakarējis!» Dombrovskis nopriecājās. «Raudi vai neraudi, bet kukulis ir mans!»
– Kas tev kaiš, vecīt? – Dombrovskis ievaicājās. – Kāpēc tu raudi?
– Kā lai neraudu! – Šlesers šņukstēja.- Tu nupat pamodināji manī sāpīgas atmiņas. Atcerējos nelaiķi, savu pirmdzimto dēliņu. Viņs bija taisni tavos gados, jo piedzima ar tevi vienā gadā.
To sacījis, Šlesers pagrāba kukuli un raitā solī devās noguldīt to Swedbanka, uz procentiem!
Bet piemuļķotais Dombrovskis ar kurkstošu vēderu vilkās uz savu midzeni.

 

Curriculum Vitae

Esmu jautra un pateicīga, labi saprotos ar kaķiem!
Esmu arī komunikabele ar aukstu atbildes sajūtu.
Sakarā ar sludinājumu piesaku savu kandidatūru visa veida darbiem ar kaķiem. Varu stādāt arī ar izvirtušiem tīģeriem, ja vajaga!
Man prieks, ka es jums varu vel uzrakstit vestule, man ir 19 gadi, man ir pieredze ne tikai darbā, bet arī visāda dzīves pieredze.
Es daudz ko māku darīt, bet arī ātri macos, ja niepieciešami nakamai darbai. Un vēlos, lai jus novērtejat mani un sutiet man atbildi lai pozitīvu – jūsu piekrišanu darbai vai jūsu atteikšanu. Paldies par jūsu uzmanību pret mani vēstule un CV

Personas dati:
Dace Plauša, dzemdēta pirms 19 gadiem, skola.
Dzīves vieta: 
kaimiņa smirdīgā tualete
Tālrunis: 
vecais, labais nokia, burkānu krāsā, var savienot ar saiti.
Dzimums: 
Esmu vīrietis iesprostots sievietes ķermenī.
Tautība: 
Savējā, bet sirdī esmu latvietis.
Veselība: 
Man ir stabila vēdera izeja un ļoti jaudīga dzirde, jo kopš skolas gadiem man ir palielināta labā auss.
Izglītība: 
Pilnīgi pietiekama, lai veiktu visas eksistencei nepieciešamās funkcijas.
Darba pieredze:
Strādāju kādu laiku par cilvēku, kas sniedz izziņas par galda pareizu lietojamību. Biju palīdze zupas virtuvē.
Datorprasmes:
Esmu gājusi uz fotožops komjūterkursiem, drīz būs internet vadītāja apliecība. Es pastāvīgi cītīgi strādāju uz datora, galvenokārt uz interneta.
Protu ieslēkt un izslēkt datoru un tumbižas, bez problēmām varu nomainīt datora ekrāna krāsu uz melnu.
Varu datoru saslēkt ar tējkannu un tam virsū uzlik draiverus. Datoru pakāršanās gadījumā veiksmīgi izmantoju trīs pirksts (Ctrl + Alt + Delete).
Atšķiru taustiņu Enter un Esc nozīmes. Man ir zināma nojausma, kurā šķirbā jābāž disketes un kurā – diski. Pārzinu šādas datorprogrammas: Paint – protu uzzīmēt četrstūri (pildītu, tukšu, lielu, mazu), intelektuālās spēles Lingo, Karogs un Tetris (version 1.0 ietvaros.)
Valodu prasmes:
letiņu – mātes, leišu (rycka), slāvu (чуда) – sarunvalodas līmenī, japāņu (犬), franču (chien), – ar vārdnīcas palīdzību. angļu – filmās saprotu daudz angliski.
Autordarbi:
Grafiti uz dzimtās skolas sienas. Zinātniskais darbs burkānu konservēšana, etiķa vietā lietojot tikai alu. 
Ģimenes stāvoklis: 
Māte – veca, visu laiku skatās Top Gear – 19 sēriju.
Tēvs – liels dzērājs, bet labs cilvēks – dzer tikai alu.
Bērni: maita – Vineta un dēlis – Normunds.
Nu jau kādu laiku es ir brīva, ņemama!
Intereses:
Top Gear – 19tā sērija, fotožops un tējkannu pētniecība.
Īpašas prasmes:
Protu kliegt kā suns un ķērkt kā latvietis.
Dikti patīk mīlēt dzīvniekus…parasti to daru ar nazi.
Esmu studējuse medicīnu, nebaidos no asinīm. Māku pagatavot peļugaļas salātus.
Diezgan labi dejoju un šķobu ģīmi dažādās grimasēs. Varu atdarināt peļu uzvedību riesta laikā , tāpēc es ir ļoti iecienīta un gribēta deju partnere diskotekās.

Tagad vēlos, lai jus novērtejat mani un sutiet man atbildi, labāk pozitīvu, – jūsu piekrišanu darbam vai jūsu atteikšanu. Paldies par jūsu uzmanību pret mani vēstule un CV. Priecāšos atbildēt uz pilnīgi visiem un jebkādiem jautājumiem, ko jūs vēlētos man uzdot. Ceru ar sevi iepazīties tuvāk darba intervijas laikā, jo uzaicinot mani uz interviju, jūs iegūsiet patīkamu sarunu briedeni.

 

Vēstule prezidentam

Sveicināts, prezidenta kungs! 
Esmu Ogres svingeru kluba priekšsēdētāja.
Pašlaik man ļoti gribas gulēt, bet pirms tam stādīšos priekšā! Mani sauc Dace, bet draugi mani parasti sauc par čūsku, tāpēc man būtu patīkamāk ja mani sauktu pēc draugu iesaukas! Tātad ķeršos uzreiz vērsim pie ragiem!
Neskatoties uz to, ka mūsu valstī ir finansu krīze, vēlos tev lūgt valsts finansējumu izlietnes iegādei, jo tas visvairāk pietrūkst mūsu Ogres iedzīvotājiem!
Būtu pateicīga arī par līdzekļiem Ogres svingeru kluba remontam un attīstībai, jo ši ir vienīgā iestāde mūsu rajonā, kur notiek kultūras pasākumi!
Piemēram kaimiņu Robis sen jau kā sapņo sev iegādāties svārkus, lai viņš varētu justies kā pilnvērtīgs cilvēks!
Toties kaimiņiene Edīte, jau gadiem ilgi krāj naudu operācijai, lai varētu sev pieaudzēt vēl vienu sirdi! Šī ideja viņai radās pēc filmas « Stay Alive » noskatīšanās!
Viņas dēls savukārt vēlas savākt līdzekļus lai varētu nopirkt maģistra grādu skoltotāja palīga specialitātē!
Mūsus vecā studente pa dzērumam netīšām apēda nazi, kopš tā brīža viņa ir nedaudz jocīga, tāpēc viņai steidzami nepieciešama aknu transplantācija – tā apgalvo mūsu vetārsts!
Pati es dzīvoju ar draugu, viņa vārds ir Salvis. No rītiem viņš parasti izskatās pēc izspūruša krupja – tieši tāpēc es viņu mīlu!
Salvis piedraudēja no manis šķirties, ja es nedabūšu naudu priekš operācijas viņa mutes palielināšanai!
Tā kā prezidenta kungs, saproti cik jauka man ir situācija!
Starp citu, mans uzvārds ir Freiberga, Dace Freiberga! Tieši tā – pati Freiberga ir mana māte! Domāju ka man nav tev jāstāsta par sekām atteikuma gadījuma :)
Ceru ka tu nēsi lohs, un saproti situācijas nopietnību!
Ar cieņu prezidentam! (Dace Freiberga un visi Ogres iedzīvotāji).

 

Ganiņš

Reiz jūras malā mazs puika ganīja pāris lauvas , trīs ķirzakas un astoņu bitšu ganāmpulku. 
Bija pusdienas laiks, un kvēloša saule bija nokaitējusi zemi. Piepeši puika ierauga trīs krāsainas meitas, kas guļ mīkstajā zālē.
Tās bija ārstes! Viņas bija neizsakāmi krāsainas un ļoti līdzīgas žirafēm: vienu no otras neatšķirsi. Viņas mierīgi gulēja un izskatījās cieši aizmigušas. Puikam pat prātā neienāca, ka tās varētu būt ārstes. Viņš domāja, ka tās ir parastas meitas, karstumā iedamas, nogurušas, nolikušās atpūsties un aizmigušas.
«Saule viņas var apsvilināt,» zēns domā. «Žēl, tik skaistas no vaiga! Jāpalīdz saulītei!» 
Veselu stundu viņš kāpa, kamēr uzkāpa tuvējā vilkābelē, salauza apkaltušos zarus un apspraudīja meitām apkārt tā, ka saule viņām vairs netika klāt.
Pēc brītiņa ārstes mostas un ceļas augšām. Viņas brīnās un cita citai vaicā, kas ir bijis tik labs un piesedzis viņas no saules ar kaut kādiem sakaltušiem zariem.
Ganiņš gribēja aizbēgt pavisam, jo uz tām pat skatīties nevarēja, tik ļoti to biedēja viņu kājas. Bet, kur griezies, ārstes atkal klāt, nekādi no viņām neizbēgt.
bļaģ! – zēns pie sevis visu laiku atkārtoja! 
ārstes tomēr noķēra ganiņu un pavaicāja, ko viņš gribot par to, ka pasargājis viņas no karstās saules ar dažiem nieka sakaltušiem zariem. Puikam nebija dūšas kaut ko lūgt, un viņam no to smakas palika pavisam draņķīgi.
Tomēr ārstes nolēma viņam uzdāvināt naudas maku, kurā vienmēr turas daži santīmi. Bet puikam tas bija vienalga, jo viņš naudu nepazina.
Viņš tikai spēlējās ar naudas gabaliem, aplūkoja tos, bet ņemt negribēja, jo kam viņam nedzīva nauda, kad viņam ir dzīvu lauvas un pusdzīvu bites sabiedrība, un tās liekas daudz labāk. 
Tikai tagad līdz zēna lēnajām bišu smadzenēm aizgāja, ka tās bijušas nevis parastas meitas, bet gan īstas ārstes – bļaģ!!! o_O 
Vēlāk zēns sadūšojās, izņēma no maka savus dažus santīmus un devās tos noguldīt Swedbankā ! Tālākais lauvas, ķirzakas un bišu gana liktenis nav zināms :(

 

Vēstule Ziemssvētku vecītim

Sveicināts mīļo, Ziemssvētku vecīt!
Mans vārds ir Dace. Man ir tikai 19 gadiņi! Ne daudz ne maz, bet es ticu un ceru, ka Tu eksistē un pašlaik lasi manējo vēstuli.
Mana mamma ir ļoti barga tante. Viņa man neatļauj rakstīt vēstuli Tev, un tāpēc es sēžu dirsā un rakstu šo vēstuli. Mamma izlaiž mani pastaigāties tikai līdz pulksten 3 naktī. Kad es viņu neklausu, tad viņa parasti sviež man ar ledusskapi un bieži trāpa taisni pa acīm =( Reiz man nervi neizturēja un es viņai pateicu: ej dirst!
Manējais tētis ir arhitekts, atnākot no darba ar sliktu garastāvokli, viņš uz mani kliedz: bļaģ!!! Un liek man remontēt viņa stiklu. Bet es nemāku nenieka remontēt, un tāpēc man sanāk sūdi. Tad viņš dusmojas vēl vairāk, un aizliedz man ar draugiem spēlēt paslēpes. Vēl tētis izdomāja man iesauku, un tagad sauc mani nevis Dace, bet gan par par Susuru! Sākumā tas likās forši, bet vēlāk totāli pieriebās.
Visā visumā, Ziemassvētku vecīt, ja Tu nēsi pimpis, tad Tu sapratīsi cik man ir dīvaini. Dārgo Ziemassvētku, vecīt – pūkainais suns Tu tāds! Paņem mani pie sevis vai arī atsūti man ledusskapi. Vēl izdari tā, lai tuvinieki mani mīlētu un biežāk dotu naudu Salvim. Mīļo ,Ziemassvētku vecīt, Tu esi mans pēdējais glābiņš. Ceru ka Ziemassvētkos, zem eglītes es atradīšu draugu. Ziemassvētku vecīt, saproti cik man ir dīvaini. Ja Tu neizlasīsi šo vēstuli, vai arī tā nenonāks līdz galamērķim, tad es nositīšos.
Atceraties ka es ticu Tev pidar!
Ziemassvētku vecītim! Dace.