…

Ehh..kaa man gribas raudāt!! Ienīstu!! Neko vairs negribu!! Vienmeer cilvēki, kuri Tev ir paši īpašākie ņems un iedurs dunci mugurā. Un tad Tu saproti, ka viņi vairs nav tā vērti. Šī draudzība ir bijusi tikai acu apmāns. Nekas no tā nebija īsts. Tas it tik sāpīgi… Liekas kā daļa Tevis atstāj ķermeni un viss šis veltītais laiks nav bijis nekā vērts. Vienkārši lieki tērēts laiks un pūliņi, lai kaut ko panāktu, lai iegūtu sev īpašus draugus. Nez vai pārējie draugi arī tikai tēlo? Varbūt viņi arī pievils? Ja nu viņi nav tā vērti, lai izniekotu pusi savas dzīves…